Avīzes jeb zināt kāpēc

“The corporal and Colonel Korn both agreed that it was neither possible nor necessary to educate people who never questioned anything” (Heller, Joseph, Catch - 22, Vintage Book, London, 2010)

• Avīzes atbild uz jautājumu “kāpēc lietas notiek, tā kā tās notiek” un izskaidro kontekstus.
• Avīzes sniedz ne tikai informāciju, bet arī zināšanas. Avīžu lasīšana ir mūžizglītošanās daļa.
• Avīzes stāsta par valsts politiku, ekonomisko situāciju, ārzemju aktualitātēm, sportu, izklaidi, un biznesu. Tās ir daudzpusīgas.
• Avīžu lasīšana ir labs ieradums un tā ir daļa no izglītotu cilvēku mūsdienu dzīves. 
• Avīžu lasīšana padara jūs par labi informētu personību un ļauj piedalīties visās diskusijās, kas skar būtiskus pasaules notikumus. Tādejādi jums būs viegli atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, kuri bieži runā par aktuāliem notikumiem un politiku. 
• Lasot avīzes, jums veidosies skaidra izpratne par to, kas notiek gan jūsu valstī, gan visā pasaulē.

“A once unimaginable scenario: No more newspapers”, The Washington Post, 21.03.2108.
Top 100 lasītākie periodiskie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas, Kantar TNS, Pavasaris 2019.

Uzņēmējs uz grila

  Vai sabiedrība pieprasa nevainojamu reputāciju arī no uzņēmējiem?

Politiķu “grilēšana” par neveikliem izteikumiem vai neētisku uzvedību Latvijā nav nekas jauns. Ja esi izlēmis kāpt uz politiskās skatuves, rēķinies, ka visi tevi vēros un katram būs tiesības komentēt un izteikt savu viedokli, t. sk. dziļi subjektīvu, par to vai citu tavu rīcību, lēmumu vai izteikumu. Sabiedrība politiķu spertos soļus vēro, vērtē un, jādomā, ņem vērā, izdarot savu izvēli kārtējās vēlēšanās.

Bet kā ir ar uzņēmējiem, redzamāko uzņēmumu vadītājiem, direktoriem, valžu un padomju locekļiem? Vai uzņēmēju reputācijas prasībām ir jābūt tādām pašām kā politiķiem? Vai arī uzņēmējiem ir jāpiedomā pie katra vārda un soļa? 

Kļūdas un izkārpīšanās

Uzņēmuma “Tesla” boss Īlons Masks (Elon Musk) bija spiests publiski atvainoties Volstrītas analītiķiem, jo, uzstājoties publiskā telefonkonferencē, bija tos nosaucis par āmurgalvām (boneheads).[1] Izdevums “Business Insider” pat ir  apkopojis Maska briesmīgākos izteikumus ilgākā laika posmā.  Septembra sākumā investīciju bankas “JPMorgan Chase” vadītājs Džeimijs Daimons (Jamie Dimon) atvainojās, jo iepriekš bija salīdzinājis sevi ar prezidentu Trampu, sakot: “Es varētu Trampu pārspēt vēlēšanās, jo esmu tikpat spēcīgs, tikai gudrāks…” Piemēru no Rietumu pasaules ir daudz, bet kā ir Latvijā?

Spilgtākais gadījums ir saistīts ar traģiskajiem Zolitūdes notikumiem 2013. gada 21. novembrī. Toreizējais uzņēmuma “Maxima Latvija” vadītājs Gintars Jasinskis preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai viņam nebūtu jāatkāpjas, atbildēja ar pretjautājumu: “Kāpēc? Atkāpjas tie, kuri jūt reālu atbildību. Es varu cilvēkiem skatīties acīs.” Rezonanse bija ievērojama: Ārlietu ministrija paskaidrojumu sniegšanai izsauca Lietuvas vēstnieku, situācija tika apspriesta starpvaldību līmenī, no “Maximas” kā klienta atteicās viņu sabiedrisko attiecību aģentūra, Jasinskis tika atlaists un, jādomā, ka “Maximas” ķēde vēl tagad izjūt piecus gadus senā notikuma sekas.

Tādi vai citādi uzņēmumu vadītāju izteikumi ik pa laikam ir izraisījuši publikas vai vismaz mediju rezonansi arī Latvijā. Nav šaubu, ka uzņēmumi ar labāko reputāciju ir arī publiski vislabāk zināmie un veiksmīgākie, – tā vismaz var secināt, vērtējot, piemēram, “Uzņēmumu reputācijas topa”, “Forbes cienījamāko uzņēmumu topa” un uzņēmumu biznesa sasniegumu korelāciju.

Vadītāju uzvedībai ir būtiska loma. Bet cilvēki ir atšķirīgi – spīdošu komunikāciju var iemācīties, uztrenēt un praktizēt, tomēr galvenais ir būt dabiskam jeb būt pašam sev. Cilvēku izturēšanos publiskajā telpā nosaka temperaments, komunikācijas paradumi, sociālā un profesionālā pieredze, kā arī vairāki citi faktori.

Kā būt “labajam vīriņam”?

Tomēr kā būt “labajam vīriņam”[2] un papildināt talantīga biznesa vadītāja prasmes ar komunikācijas spozmi, tā vedot savu biznesu pretim jaunām uzvarām? Britu avīze “The Economist” piedāvā izvēlēties kādu no trim stratēģijām – kāda nu kuram vadītājam labāk piestāv un dabiskāk padodas.

Pirmā. Vienmēr ievērot dzelžainu disciplīnu un, atrodoties publiskajā telpā, saglabāt modrību izskatā, manierēs un, pats galvenais, savā runā un valodā. Tims Kuks (Tim Cook) no “Apple” būtu lielisks piemērs iz Rietumu pasaules, bet Latvijā pieminēšanas vērts ir “UPB” koncerna dibinātājs Uldis Pīlēns, kura intervijas un publiskās runas vienmēr ir ļoti pārdomātas, arī filozofiskas, turklāt nav garlaicīgas un sausas.

Otrā. Pozicionēt sevi kā ētikas misionāru jeb “tas, ko daru, ir daudz svarīgāks par to, ko saku, un man nav laika domāt par formu, jo esmu aizņemts ar saturu”. Labs piemērs ir ēdināšanas uzņēmuma “Lido” dibinātājs Gunārs Ķirsons. Bijis uz bankrota robežas, saistījies ar pretrunīgi vērtētiem politiskajiem spēkiem, kritiski izteicies gan par valsti, gan konkurentiem, bet vienmēr saņēmis tautas piedošanu. Tā 2017. gadā “Uzņēmumu reputācijas topā” viņš ieguva pat 2. vietu kategorijā „Uzņēmumu vadītāji”, bet “Lido” ēstuves bauda nepārtrauktu tautas mīlestību.

Visbeidzot trešā. Padarīt neveiklus, kļūdainus vai viegli interpretējamus izteikumus par sava tēla sastāvdaļu jeb feilot skaisti. Te piemērs ir jau minētais Džeimijs Daimons, kas ar savu pastāvīgo komunikatīvo raupjumu uztur sabiedrības uzmanību, vienlaikus neliekot ciest bankas biznesam. Latvijā straight talker reputāciju ir ieguvis sērijveida uzņēmējs Ģirts Rungainis, kurš tieši un skarbi izsakās par sociālajiem tematiem un sabiedrības grupām, nesaudzējot organizācijas un to personāžus, kad tiek apspriesti ar tautsaimniecību saistīti jautājumi, un saziņas veida dēļ iekuļoties pat tiesvedībās. Nav dzirdēts, ka Rungaiņa bizness tāpēc būtu satricināts.

Uzņēmēju runas un rīcības klupienu rezonanses lielums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – gan no uzņēmēja “svara” jeb viņa vadītā biznesa ietekmes uz ekonomiku, gan no viņa “sociālās nastas” jeb veikto sabiedrisko aktivitāšu nozīmīguma, gan no žurnālistu vērīguma, gan arī daudziem mazāk nozīmīgiem faktoriem. Tomēr viens ir skaidrs – arī uzņēmējiem ir jābūt vērīgiem attiecībā uz savu runu, rīcību un pieņemtajiem lēmumiem.

Kaķis aiz loga

Manu kolēģi Rostislavu jeb, kā mēs viņu saucam, - Rostu no Prāgas aģentūras, telefona zvans sasniedza jau labu laiku pēc darba dienas sākuma. Zvanītājs bija jaunais uzņēmuma darbinieks, kurš lūdza piešķirt brīvu dienu, jo gadījusies pēkšņa liga – pa logu izkritis nesen ģimenē pieņemtais kaķēns. Viss saprotams, nav grūti iztēloties – kaķēns dzīvs, bet visticamāk, satraumējies, stress kaķēnam, pašam darbiniekam un pārējiem ģimenes locekļiem, jākoncentrē spēki glābšanai, rehabilitācijai utt.. Rosta saprotoši un bezšaubīgi piekrīt, mierina jauno kolēģi, vien, beidzot satraukto sarunu, paspēj pārvaicāt, kurā stāvā kolēģis dzīvo. Izrādās, ka pirmajā … .

Šī ir kontekstuāla epizode no “jaunās kārtības darba tirgū", kas ar reālu piemēru demonstrē konservatīvam darba devējam agrāk neiedomājamu situāciju. Šo kārtību nosaka jaunā paaudze (mileniāļi, x, y vai z paaudze, kādu nu kurš apzīmējumu lieto) un darba devējam ir jāpielāgojas apstākļiem. Un komunikācijas nozare diemžēl nav izņēmums.

Kā strādāt ar jauno paaudzi, mainīt darba kultūru un mainīties pašiem, lai sekmīgi turpinātu attīstīt savu, nu jau pirms vairākiem gadu desmitiem uzsākto biznesu komunikācijas jomā, bija viena no centrālajām tēmām “Eurocom Worldwide” (EW) komunikācijas aģentūru tīkla Eiropas valstu dalībnieku sanāksmē, kas tikko notika Prāgā, Čehijā. “LEAD. Korporatīvā komunikācija” ir EW dalībnieks ar 14 gadu stāžu, 28 tīkla uzņēmumu īpašnieki tiekas katru gadu kādā no pasaules vietām, bet Prāgas sanāksme ievadīja jaunu tradīciju - papildus satikties neformālā gaisotnē tikai Eiropas valstu dalībniekiem. Pirmajā neformālajā sanāksmē septembra nogalē Prāgā tikās tīkla dalībnieki no 9 valstīm – Nīderlandes, Vācijas, Francijas, Itālijas, Somijas, Latvijas, Polijas, Ungārijas un Čehijas.

Komunikācijas bizness aug proporcionāli pasaules ekonomikas izaugsmei. Aģentūrām rodas jauni klienti kam ir nepieciešami projektu vadītāji. Tāpēc darbaspēka jautājums ir aktuāls gan Latvijā, gan pārējā Eiropā. “Darba tirgus ir mainījies fundamentāli un mums ir jāspēj mainīties tam līdzi”, visaptveroši secināja EW vadītājs Robins Beikers (Robin Baker). Cīņā par labākajiem un daudzsološākajiem prātiem ir iesaistījušies it visi.

Rekrūtēšanai tiek izmantotas arī interneta tehnoloģijas (piem., LinkedIn platforma), tomēr zemē ir ticis nomests milzums laika un naudas. Mileniāļu paaudzes attieksme pret darba tirgu ir krietni vien “vieglāka” nekā tā, ko sagaida šodienas darba devēji. Pieteikties darba intervijai, bet neatnākt un pēc tam neatbildēt pat uz telefona zvaniem, ir šodienas jaunā realitāte. “Stabils darbs vairs nav vērtība – brīvība ir pieprasīta vairāk nekā stabilitāte un iespējas profesionālai izaugsmei”, bija viens no EW Eiropas dalībnieku konferences secinājumiem.  “Junior people go like a second hand car – if you see them, take them. Otherwise they will go quickly[1]” - bija trāpīgs kolēģa resume, kas papildina iepriekš sacīto.

Ko darīt mums – darba devējiem? Viena no izskanējušām versijām bija: “Best thing to recruite is not to recruite at all. Find good people and then keep them[2]”, kas nozīmē individualizētu pieeju jauno kolēģu meklēšanā, izmantojot personīgus ieteikumus un rekomendācijas, talantu meklēšanu ārpus nozares un, iespējams, pat attālākos biznesa apcirkņos.

Tāpēc, saprotot jaunās realitātes, mēs “LEAD. Korporatīvā komunikācija” esam uzsākuši nedaudz atšķirīgu talantu piesaistes politiku. Prasību centrā, iepretim tīri profesionālām kvalitātēm, esam likuši vispārcilvēciskās vērtības – tās, kas apliecina personības vēlmi mācīties, augt un attīstīties, sekot procesiem sabiedrībā un valstī, interesēties par globālajiem notikumiem un pasaules virzību, saskatīt kontekstus un likumsakarības gan lietās, gan procesos. Tuvojoties 21. gadsimta 3. dekādei, ir skaidrs, ka komunikācijas nozares centrā būs kvalitatīva un klienta mērķa auditoriju interesi piesaistoša satura radīšana. Tāda satura, kas piesaista un notur auditorijas uzmanību, jo laiks un uzmanība šodien ir visbūtiskākās vērtības ikvienam cilvēkam un tāpēc arī visu komunikatoru cīņas objekts.

Ieinteresējoša un aizraujoša satura radīšanai tehnoloģiju laikmetā būtiskākas kvalitātes būs radošums, prasme operēt ar modernajām tehnoloģijām un, gribam to vai negribam, joprojām arī tekstu veidošana. Ziņas par rakstošās preses nāvi ir priekšlaicīgas un neatbilst realitātei, tāpēc rakstītprasme joprojām būs komunikācijas speciālistu kvalifikācijas stūrakmens. Cilvēka dabas fenomens ir tāds, ka rakstītprasme primāri rodas lasot, analizējot un attīstot kritisko domāšanu. Diemžēl ziņu virsraksti interneta portālos (labākajā gadījumā), feisbuks vai, jo mazāk, instagrams, minētās īpašības nespēs attīstīt, tāpēc topošajiem komunikācijas guru grāmatas un analītiska satura publicistika būs pamatlīdzekļi viņu spējai konkurēt nozares darba tirgū. Protams, ja viņi to vēlēsies… .

Tīklā būt

Pēc savas strukturālās organizācijas sabiedrisko attiecību aģentūru pasaule dalās divās daļās – viena, kurā ir aģentūras “pašas par sevi” jeb tās, kurām nav mātes, māsas vai citas radinieces ārpus Latvijas un tās, kuras sevi pieskaita pie “tīkla” aģentūrām ar “radiem ārzemēs”. Mūsu uzņēmums – “LEAD. Korporatīvā komunikācija” ir starp pēdējiem, tāpēc šis stāsts ir radies, lai padalītos ar savu pieredzi jeb kā tas ir būt tīklā.

Vienmēr lokāli.

Atkāpei. Pakalpojumu bizness, atšķirībā no preču ražošanas un tirdzniecības biznesa, lielākoties ir lokāls. Jo īpaši sabiedriskās attiecības. PR vienmēr, uzsveru – vienmēr – ir dziļi vietējs pasākums. Jūs, latvietis būdams, nekad nevarēsit pilnvērtīgi sniegt PR pakalpojumu pat Lietuvā, viena dziļi būtiska iemesla dēļ – jūs nezināt ko leitis elpo, kāda ir viņa ikdienas tradīcija un sadzīves pulss, deklarētās un nedeklarētās dzīves vērtības, tautsaimniecības vēsture, politiskā klimata nianses un publisko personu privātās dzīves šķautnes, formālā un neformālā lingvistika … un tā tālāk un tā joprojām.  Pat ja esat sociālantropologs un apguvis šo to no gāmatām vai lauka pētījumā, sniegt pilnvērtīgus PR aģentūras pakalpojumus nevarēsit. Protams, es runāju par stratēģisku komunikāciju un pilnvērtīgu PR projektu vadību. Ja esat students kādā ārvalstu universitātē un domājat piepelnīties aģentūrā kā praktikants vai juniors darbinieks, ar to nevajadzētu būt nekādām problēmām. Ja vien jūs kāds ņem darbā.

Tādejādi, raugoties caur aģentūras klienta prizmu, galvenā priekšrocība būšanai tīklā ir aģentūras spēja realizēt pārnacionālus projektus. Attiecīgi klienti, kam ir būtiski sadarboties ar vienu partneri  vairākos tirgos, ir vai nu eksportējošie Latvijas uzņēmumi, vai, visbiežāk, starptautiskās korporācijas.

Īpašnieku faktors.

“LEAD. Korporatīvā komunikācija” tīkls ar skanīgo nosaukumu – “Eurocom Worldwide” (EW) ar 32 dalībniekiem 55 valstīs, atšķirībā no citiem tīkliem, nevienam nepieder! Tīkla darbība pati par sevi nav komercdarbība, dalībnieki sedz tikai uzturēšanas izmaksas un augļi no (sa)darbības paliek pašu kabatās. EW ir neatkarīgu (privately owned)sabiedrisko attiecību aģentūru savienība. Katram mūsu tīkla dalībniekam īpašnieks ir konkrēta fiziska persona(s), kas visbiežāk arī pats piedalās uzņēmuma vadīšanā un peļņas sadalē. Šim faktam nereti ir būtiska nozīme sadarbības motivācijā un rezultātā, tās kvalitātē.

Otrkārt, diez vai kāds no lielajiem tīkliem var lepoties, ka personīgi ir pazīstams ar teju visiem citiem tīkla dalībniekiem – konkrētiem cilvēkiem, kuri vada biznesus savās valstīs. Tādejādi visbiežāk tie ir PR profesionāļi, kas savu “pudu sāls” jau ir apēduši, ir starp pieredzējušākajiem profesionāļiem, gadu laikā ir izveidojuši labus kontaktus gan ar medijiem, gan politiķiem, gan sabiedrības elites pārstāvjiem un dzīves ritma noteicējiem, bieži paši ir starp valsts shakers & moovers. Cita starpā, nevienam no viņiem nav mazāk par 40.

Dažkārt pat labi draugi.

Treškārt, mūsu saites ir dziļi neformālas.  Jau 12 gadus tīklā esošo aģentūru īpašnieki katru pavasari tiekas kādā pasaules vietā. Katra sanāksme tiek veltīta noteiktai PR nozares aktualitātei. Šogad Dubaijā runājām par aģentūru pakalpojumu pārdošanas mehānismiem un pašmārketingu, pirms gada Milānā – par klientu pieprasījumu tendencēm, vēl iepriekš Lisabonā – par augstu pakalpojuma kvalitātes standarta uzturēšanu. Šīs sarunas palīdz mums uzturēt siltu sajūtu par pasaulē notiekošo, stiprināt neformālās saites un iegūt unikālu iespēju, piezvanīt PR profesionālim teju jebkurā pasaules nostūrī 24 stundu režīmā un saņemt tūlītēju konsultāciju vai risinājumu sev vai sava klienta vajadzībām.

Daudzi no mums ir patiesi draugi, ne tikai darba kolēģi un cīņu biedri. Nesen Rafaels no Mexico City divu dienu laikā izkārtoja iespēju vienam mūsu Latvijas klientam sniegt interviju vadošā nozares izdevumā Tekilas dzimtenē. Rostislavs no Prāgas šogad atklāja filiāli Maldivu salās un turienes IT guru par ļoti konkurētspējīgām cenām tagad mums sniedz iespēju piedāvāt saviem klientiem jaunas (citādākas) digitālās platformas. Viļņas Andrius un Tallinas Heikki ir biežāki viesi Rīgā, nekā Palangā un Tartu – kopīgi realizētie projekti šo gadu laikā sniedzas vairākos desmitos.

Ar vieglumu un kopīgās vērtībās.

Vienlaicīgi šīs brīvprātīgās saistības nav apgrūtinošas vai ierobežojošas. Ir projekti, kuros mēs sadarbojamies ar citām aģentūrām un tas nav tīkla noteikumu pārkāpums. Svarīga ir katra dalībnieka komerciālā veiksme, iegūtā pieredze, bet vienlaicīgi arī diskrētums un konfidencialitāte.

Cieši personīgie kontakti, visu dalībnieku ievērojamā pieredze, savstarpēja uzticēšanas, ļoti cienījams sadarbības ātrums un elastība ir tās lietas, kas padara mūsu sadarbību par lielu vērtību, kurai kā vecam vīnam un sieram, kvalitāte ar laiku paliek tikai labāka.